ENG
par grupu
| PAR GRUPU | uz sākumu |
Vispirms bija Rīgas 1.pedagoģiskās skolas folkloras kopa, kurā darbojās vairāki desmiti interesentu un folkloristu, arī tādi tautas mūzikas aprindās pazīstami cilvēki kā Zane Šmite, Māra Taivane, Ilga Reizniece, Iveta Tāle, Eduards Klints, Olita Riekstiņa, Zita Onckule, Anete Simanovska, Aivars Zariņš un citi. 1992. gadā par grupas pieraksta vietu kļuva toreizējais Latgales priekšpilsētas skolēnu jaunrades centrs un dalībnieki pulcējās ap brāļiem Ērgļiem. Pēc gada Pēteris Ērglis aizgāja, toties atnāca Dace Prūse, ap kuru veidojās jaunās grupas kodols. Tā nu par folkloras grupas „Laiksne” oficiālo dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1993. gada oktobris. „Laiksnes” dalībnieki, dažādu augstskolu studenti, nāca no visām Latvijas malām, tāpēc arī dziesmas repertuārā aptvēra visus novadus, turklāt jaunā vadītāja nesa sev līdzi zināmu folkmūzikas ietekmi. Grupas darbība bija daudzpusīga: gadskārtu svētku un ģimenes godu svinēšana, dažādi festivāli, nometnes un citi projekti. Katrs dalībnieks mācījās spēlēt vienu vai vairākus instrumentus. Sākotnēji „Laiksnē” bija pāri par 10 dalībniekiem, bet 1998.gadā grupas sastāvā notika būtiskas izmaiņas, un tajā palika vairs tikai seši dalībnieki. Dace Prūse un Māris Jēkabsons pēc vairākiem gadiem atstāja „Laiksni”, taču Dina Liepa, Lauma Garkalne, Vineta Romāne un Baiba Indrēvica joprojām ir grupas sastāvā. Pēcāk viņām klāt nākuši Aija Rozentāla un Kaspars Indrēvics.
Laika gaitā ar “Laiksni” sadarbojušies dažādi viesmākslinieki: Nils Īle, Atis Pelčeris, Einars Kvilis, Armands Kociņš, Mikus Čavarts, Kārlis Freibergs, Gatis Gaujenieks un Gatis Valters.
Grupas logotipā atainota laiksne, kas Austrumlatvijas izloksnēs nozīmē ‘ūdensroze’, tā ir puķe ar ietilpīgu sievišķo semantiku tradicionālajā uztverē. Arī dziesmas grupas repertuārā galvenokārt nāk no austrumiem, no Latgales, kur līdz mūsdienām labāk saglabājies senāks tradicionālās mūzikas slānis. Melodijas un tekstus grupas dalībnieki meklē folkloras materiālu publicējumos, dažādu ekspedīciju materiālos un teicēju audioierakstos. Kurš gabals iepatīkas, tas tiek apstrādāts pa savam un celts priekšā klausītājiem. Repertuāra pamatu veido tradicionālas sieviešu dziesmas, talku, precību dziesmas. Gadskārtu svētku reizēs arī Jāņu, Ziemassvētku, Lieldienu u.c. dziesmas. Visbiežāk grupa izmanto instrumentālu pavadījumu, taču ir arī saucamās dziesmas balsīm vien. Neskatoties uz dažādo sastāvu, „Laiksnes” muzicēšanas stils visumā palicis nemainīgs. Tajā var saklausīt dažādus tautas mūzikas instrumentus: vijoli, akordeonu, mandolīnu, ģīgu, kokli, dūdas, stabuli, varganu, bungas u.c. ritma rīkus. Tāpat arī mūsdienu instrumentus: ģitāru un basģitāru.
„Laiksnes” dalībnieki arī katrs atsevišķi aktīvi darbojas Latvijas folkloras dzīvē. Piedalās dažādās nometnēs („Trejdeviņi spēlmanīši”, danču, 3x3 nometnes u.c.), projektos (Rīgas Danču klubs, muzikālais noformējums konferencei par Raiņa lugu „Uguns un nakts” u.c.), festivālos („Pulkā eimu, pulkā teku”, „Baltijas saule” u.c.), citu grupu ierakstos („Symbolic”, „Iļģi” u.c.) un skaņu ierakstu tapšanā („Alus dziesmas”, „Pūt, vējiņi!” u.c.) Grupas dalībnieki bieži vien gādā par tradicionālo noskaņu daudzos cilvēku dzīves svarīgākajos godos un rituālos. Gan kāzās, gan kristībās, gan bērēs.
“Laiksne” ir grupa, kas spēlē mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku noteiktam klausītāju lokam.